ĒTISKA UN ILGTSPĒJĪGA GARDEROBE

tumblr_nizetaS9v31qbhhcgo1_1280

Viena no pirmajām izvēlēm, kuru veicam pamostoties, ir izlemt “ko es šodien vilkšu mugurā?” Tas ir kā pamats mūsu vajadzību piramīdā bez kā nevar iesākties un turpināties mūsu ikdienas gaitas. Tomēr mūsdienās apģērbam ir daudz lielāka pievienotā vērtība, tā nav tikai siltuma nodrošināšana organismam, bet tas ir veids, kā pārējai sabiedrības daļai pavēstām – kas mēs esam vai ļoti vēlētos būt. Un šī vēlme un vajadzību apmierināšana ir radījusi arī ēnas pusi. Par to šajā rakstā.

“ĀTRĀS MODES” CIKLS

Mūsdienās teju visi saprot terminu “Fast food”, kas apzīmē ātrās ēdināšanas iestāžu pasniegtās maltītes.

“Ātrā mode” jeb “Fast fashion” ir jēdziens, kuru izmanto, lai apzīmētu īso laika periodu, kopš apģērba dizaina izveides līdz nonākšanai mūsu garderobē. Iespējams pat precīzāk būtu teikt – cik ātri šis apģērba gabals PAZŪD no mūsu garderobes.

Ja kādreiz lielajos dizaina namos bija 2 lielas kolekcijas gadā (pavasaris-vasara un rudens-ziema), tad šobrīd veikalos ir pieejamas līdz pat 52 mini- kolekcijām gadā. Lielo apģērbu ķēžu politika – katru dienu papildināt veikalā esošo piedāvājumu – kas nozīmē, ka nepārtraukti tiek ražotas jaunas un jaunas lietas, lai “pabarotu” un apmierinātu mūsu vēlmi iepirkties. Un mēs to darām, jo cena, ko maksājam par preci, mums nešķiet liela. Tomēr kvantitāte nespēj nodrošināt kvalitāti. Nereti apģērbs, kuru iegādājamies, vairāk nav lietojams jau pēc 2-3 mazgāšanas reizēm. Mums nerodas grūtības iepirkt jaunu apģērbu, veco aizstumjot mūsu garderobju aizmugurēs vai izsviežot to ārā.

REĀLĀ CENA

Globālā mērogā raugoties – modes industrija ir viena no ietekmīgākajām industrijām, kura vienlaicīgi patērē milzīgu daudzumu vides resursu, algo ievērojami skaitu cilvēku pasaules mazattīstītajos reģionos, maksājot cilvēkiem par padarīto darbu zem iztikas minimuma, aiz sevis atstājot lielu ekoloģiskās pēdas nospiedumu.

Kopš 2013.gada, kad Bangladešā sabruka “Rana Plaza” ēka, nogalinot vairāk kā tūkstoti darbinieku, ir aktualizēts tekstila industrijas strādnieku drošības apstākļu temats. Tomēr šajās valstīs vēl joprojām cīnās par atbildīgu samaksu cilvēkiem, kuri šuj un ražo drēbes, kuras velkam.

Vairāk par to, kādi ir apstākļi tekstila ražošanas rūpnīcās var apskatīt Norvēģu veidotajā realitātes šovā, kur modes blogeri iejūtas modes un tekstila industrijas strādnieku ikdienā.

Realitātes šovu skaties TE.

MĒS MĪLAM MODI UN MĒS MĪLAM PALĪDZĒT 

Labdarības veikalu “Otrā elpa” ikdienā  lielā mērā saistās ar tiem apģērbiem, kuri citu skapjos vairāk nav atraduši vietu, bet ir noderīgi kādam citam. Mēs ticam, ka sniedzot apģērbiem otro dzīvi, mēs palīdzam videi UN palīdzam ikvienam mūsu pircējam tikt iepriecinātam.

Nenoliedzami, ja nebūtu daudz un dažādu modes tendenču, arī mūsu veikalos pieejamo preču klāsts nebūtu tik plašs. Tomēr mēs ticam, ka arī ar apdomīgāku un ētiskāku pirkumu veikumu, mūsu plaukti tukši nepaliktu, bet arī mēs Jums varētu piedāvāt vēl ilgtspējīgākus garderobes risinājumus.

PIRMIE SOĻI, LAI TAVA GARDEROBE KĻŪTU ĒTISKĀKA UN ILGTSPĒJĪGĀKA:

  1. PĒRC TIKAI TO, KO TU IKDIENĀ VILKSI. “Ātrās modes” radītais apģērbs nav kvalitatīvs un vairāk nav velkams jau pēc dažām mazgāšanas reizēm, turklāt šādu apģērbu ražošanai tiek tērēti milzīgi vides un cilvēku resursi. Šādu apģērbu pirkšana palielina arī atkritumu rašanos, jo cilvēki ar daudz vieglāku roku izmet vairs nevēlamos un no modes izgājušos apģērbus.
  2. Ieguldi starpsezonu apģērbos, tādās lietās, kuras ir velkamas visos 4 gadalaikos.
  3. Ja tev ir radušās lietas, kuras vairāk nevalkā, bet kurām ir laba kvalitāte, lai tās vilktu kāds cits – ziedo tās labdarībai. Iepērcies lietot apģērbu veikalos, tur nereti var atrast labas kvalitātes apģērbu par daudz izdevīgākām cenām, turklāt tādā veidā paildzinot apģērba dzīvi.
  4. Aplūko birkas – pirms pirkuma veikšanas veic nelielu analīzi un izvērtē to, kur un no kā ir ražots tavs nākamais garderobes papildinājums.
  5. Ņem dalību modes revolūcijā! Iedvesmojies un iedvesmo citus veikt ētiskākus un ilgtspējīgākus pirkumus.

UZZIŅAI: Pētījums par modes industrijas ekoloģisko pēdas nospiedumu

 

 

 

 

 

About Author

Connect with Me: