Kāpēc labdarība ir aktuāla arī mūsdienu sabiedrībā?

Katrs_5-01

Sabiedriskajā telpā ir izskanējis viedoklis, ka Latvijā šobrīd ir augstākais dzīves līmenis visā tās pastāvēšanas laikā. Tomēr Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2016.gada dati par nabadzības riskam pakļauto cilvēku skaitu tik pozitīvu situāciju neataino – 22,1% no Latvijas iedzīvotājiem ir pakļauti nabadzības riskam – šo iedzīvotāju ienākumi bija mazāki par 330 Eur mēnesī. (CSP, 2018). Tātad katrs PIEKTAIS Latvijas iedzīvotājs ir pakļauts nabadzības riskam.

Kas ir nabadzība?

Statistikas veidošanai par pamatu ņemti dati par iedzīvotāju mēneša ienākumiem, tomēr svarīgi arī saprast, kā šie skaitļi izpaužas realitātē. Ko nozīmē nabadzība? Ir pieņemts izšķirt divus nabadzības veidus: absolūtā nabadzība, kad cilvēkam trūkst minimālo resursu pamatvajadzību apmierināšanai, piemēram, cilvēks cieš badu, viņam nav apģērba, nav pajumtes u.tml. Un ir relatīvā nabadzība –  no tās cieš cilvēki, kuru ienākumi un resursi ir tik nepietiekami, ka tiem tiek liegts dzīves līmenis, kāds ir pieņemts sabiedrībā, kurā cilvēks dzīvo. Piemēram, cilvēkam ir pastāvīgas grūtības samaksāt izdevumus par mājokli, saņemt nepieciešamos veselības pakalpojumus, mācīties, u.tml. (E.Meiere,2010).

Tomēr labdarības sakarā mēs itin bieži runājam ne tikai par tiem cilvēkiem, kuri pārstāv kādu no nabadzības grupām, bet arī par sociāli atstumtiem cilvēkiem. Raksta “Ko nozīmē “nabadzība” un “sociālā atstumtība” “ autore Evija Meiere norāda, ka: “Sociāli atstumts cilvēks nespēj piekļūt pakalpojumiem un precēm, nespēj īstenot savas tiesības un izmantot iespējas, jo pastāv šķēršļi, kas to liedz (vides nepieejamība, sabiedrības aizspriedumi, atkarība no psihoaktīvajām vielām, vardarbība, zemi ienākumi u.c.). Piemēram, cilvēkam ar kustību traucējumiem ir vēlēšanās, zināšanas un prasmes, lai veiktu konkrētu darbu, taču sabiedrībā pastāvošie aizspriedumi, kā arī vides nepieejamība ir šķēršļi, kas traucē šiem cilvēkiem integrēties darba tirgū (E.Meiere,2010).

Kam visvairāk nepieciešama palīdzība?

CSP dati liecina, ka viszemākais patēriņa izdevumu līmenis ir daudzbērnu ģimenēs, jo gandrīz katra otrā mājsaimniecība, kurā ir bērni pēc ienākumu līmeņa uz vienu mājsaimniecība locekli, ierindojas trūcīgākajā sabiedrības grupā.  Laukos katra otrā un pilsētā katra trešā mājsaimniecība pieder pie vistrūcīgākās vai otrās trūcīgākās sabiedrības grupas – t.i., mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem (CSP,2017:13,14). Tomēr vairāk par to, kam ir nepieciešama palīdzība, izsaka sociālajam riskam pakļautās iedzīvotāju grupas, kuras Latvijā ir 14. Šeit norādīsim tikai dažas, bet ar pilnu to sarakstu varat iepazīties TE.:

  • Pirmspensijas un pensijas vecuma personas
  • Daudzbērnu un nepilnās ģimenes
  • Bērni
  • Invalīdi un personas ar funkcionālajiem traucējumiem
  • Bezdarbnieki
  • Trūcīgās personas

“Otrās elpas” ikdienā mēs sastopamies gan ar palīdzības sniegšanu absolūtās nabadzības cilvēkiem, kuri palīdzību meklē patversmēs, kam nogādājam mantiskos ziedojumus, gan ar relatīvās nabadzības skartajiem cilvēkiem, gan nodrošinot gan mantisko palīdzību, gan atbalstot projektus, kur kāda no sociāli atstumtajām sabiedrības grupām ir izvēlēta kā galvenā mērķauditorija. Šādu atbalstu organizējam reizi 3 mēnešos, un tā ietvaros kur biedrībām no visas Latvijas ir iespēja iegūt 3’000 EUR finansējumu kādas sociālās problēmas risināšanai. Mēs ticam, ka NVO ir tie cilvēki, kuri vislabāk un visefektīgāk ir spējīgi sasniegt sociāli atstumtās sabiedrības grupu cilvēkus un palīdzēt tiem.

Kam tiek tērēti ienākumi?

Latvijā ir salīdzinoši augsts izdevumu īpatsvars, kas nepieciešams pamatvajadzību nodrošināšanai. 2016. gadā vidēji visās mājsaimniecībās tādu pamatvajadzību nodrošināšanai kā pārtika (26,2 %), mājokļa uzturēšana un komunālie maksājumi (15,3 %), transports (13,9 %), veselības aprūpe (6,6 %), apģērbi un apavi (6,0 %) tērēja vairāk nekā divas trešdaļas (68 %) no kopējiem patēriņa izdevumiem. Tātad lielākā daļa izdevumu joprojām tiek novirzīti elementāro vajadzību nodrošināšanai. (CSP, 2017:23). 

Mūs interesēja dati par to, cik daudz cilvēki tērē apģērba un apavu iegādei, kā arī rotāļlietām un spēlēm, jo šīs lietas ir tās, kuras var iegādāties “Otrās elpas” veikalos. Gadā uz vienu mājsaimniecības locekli apģērbam tiek iztērēti 167,95 EUR , lauku teritorijās tie ir 97.50 EUR, pilētās 201,27 EUR, apaviem – 73,30 EUR gadā, lauku teritorijā 43,96 EUR, pilsētās 86,17 EUR. Spēles, rotaļlietas un preces vaļaspriekiem – kopā 17,86, laukos 12,07 un EUR pilsētā 20,60. Grāmatām, iespieddarbiem un kancelejas precēm – vidēji gadā tiek iztērēti 18,09 EUR, laukos 13,05 un pilsētā – 20,47. Lai gan 3 no mūsu 4 veikaliem atrodas galvaspilsētā, būtu muļķīgi uzskatīt, ka vietā, kur dzīvo teju puse visas Latvijas iedzīvotāju, nabadzība un ienākumu trūkums neeksistētu. Mēs sadarbojamies ar vairākām atbalsta programmām, kuras ļauj preces mūsu veikalos iegādāties ar papildus atlaidi, un 9 gadu laikā esam sadarbojušies ar 170 organizācijām, lai sniegtu mantisko palīdzību un regulāri. Mēs katru mēnesi, ziedojam ap 45 tūkstošiem vienību, lai cilvēkiem Latvijā uzlabotu ikdienas dzīves apstākļus.

Statistika-01

Mums no sirds gribētos ticēt, ka mūsu mantiskais un finansiālais atbalsts ne tikai cīnās ar nabadzības sekām, bet spēj iedot arī stimulu risināt problēmas jau agrīnā to stadijā. Ja katrs piektais Latvijas iedzīvotājs savā ikdienā izjūta nabadzības sekas, tad vismaz labdarības organizācijas, akcijas un cita veida palīdzība, kas kaut nedaudz atvieglo šo cilvēku ikdienu, ir un vēl kādu laiku būs ļoti vajadzīgas. Mums liekas, ka ir svarīgi, ka gan organizācijas, gan sabiedrība aktualizē nepieciešamās jomas, kuras līdz šim nav izdevies sakārtot tā, lai nodrošinātu cilvēkiem tiem nepieciešamo atbalstu. Šobrīd tiek risināti bērnu namu jautājumi, citu gadu tiks aktualizēta kāda cita problēma. Un mēs ticam, ka kopā mēs varam padarīt Latviju par labāku vietu, kur būt. Ne tādēļ, ka Latvijai 100 gadi, ne tādēļ, ka tā ir “Otrās elpas” ikdiena, bet tādēļ, ka cilvēcīgums un rūpes vienam par otru ir tas, kas vieno un spēcina ikvienu no mums.

Izmantotā literatūra:

Centrālā statistikas pārvalde (2017) Mājsaimniecību patēriņa tendences Latvijā 2016.gādā. Pieejams: http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/nr_15_majsaimniecibu_paterina_tendences_latvija_2016_gada_17_00_lv.pdf

Centrālā statistikas pārvalde (18.01.2018) Nabadzības riskam Latvijā pakļauti 22,1 % iedzīvotāju. Pieejams: www.csb.gov.lv/notikumi/nabadzibas-riskam-latvija-paklauti-221-iedzivotaju-47205.html

E.Meiere (2010) Ko nozīmē “nabadzība” un “sociālā atstumtība”? Pieejams: http://www.lm.gov.lv/upload/sociala_aizsardziba/sociala_ieklausana/eg/tematiskais1_1.pdf

 

 

About Author

Connect with Me: