Labdarība, filantropija, altruisms. Ir dažādi vārdi, kuri raksturo darbību, kuras rezultātā kādam tiek palīdzēts. Latvijā zināmākā ir organizācija “Ziedot.lv”, kura sniedz iespēju privātpersonām un uzņēmumiem palīdzēt līdzcilvēkiem, atbalstot vairākus simtus palīgā saucienus. Pie mums ir neskaitāmas nevalstiskās organizācijas, kuras sniedz mantisko un finansiālo palīdzību, nodrošina zupas virtuves pakalpojumus, palīdz ar naktsmāju un atbalsta pasākumu nodrošināšanu, kā arī cita veida palīdzības sniegšanu. Mēs vēlamies parādīt, ka ir vēl arī citi veidi, KĀ DOMĀT PAR LABDARĪBU.
Džoja Sun (Joy Sun) “Vai mums ziedot citādāk?”
Stāstījuma galvenais vēstījums – tā vietā, lai nabadzīgajiem ziedotu pārtikas, medicīnas, materiālo u.c. veida palīdzību, visefektīvāk ir ziedot naudu. Naudu, par kuru nav jāatskaitās un kuru var tērēt pēc pašu cilvēku brīviem ieskatiem.
Vairāki pētījumi, kuri aplūko naudas ziedošanas izlietojumu, norāda, ka cilvēki izmanto šo resursu savas dzīves kvalitātes uzlabošanai, apgāžot pieņēmumu, ka palielinātos alkohola un citu apreibinošu vielu iegāde.
Pētījumā, kurš analizēja pārtikas ziedojumu pielietojumu, atklāts, ka liela daļa no ziedojumu saņēmējiem, saņemot palīdzību, PĀRDOD iegūto ziedojumu, lai iegūtu naudu citu vajadzību nodrošināšanai.
Abigeila Marša (Abigail Marsh) “Kāpēc citi cilvēki ir vairāk altruiski* kā citi?”
Pēc notikuma, kad Abigeilai, iekļūstot auto avārijā, izglābties palīdzēja pilnīgs svešinieks, kurš riskēja pats ar savu dzīvību, stāstījuma autore pievērsusies jautājumam – kas mūsos rada vēlmi palīdzēt?
Stāstījuma galvenais vēstījums – just līdzi ir pavisam cilvēcīga īpašība, tomēr citi no mums ir ar lielāku vēlmi palīdzēt, citiem šādas vēlmes nav itin nemaz. Atbilde uz šo jautājumu slēpjas tajā, ka mūsu smadzenēs ir centrs, kurš atbild par “līdzi jušanas” izjūtu veidošanos. Ekstrēmos gadījumos cilvēks nejūt neko (sociopāts) vai arī jūt ļoti plašu labestību (ekstrēmi altruisks cilvēks). Otrā gadījuma cilvēki neizjūt sevi kā pasaules centru, bet uztver visus vienlīdzīgi, līdz ar to, palīdzība var būt ne tikai tuvākajā ģimenes lokā, bet vērsta arī pret citiem, pilnīgi nezināmiem cilvēkiem.
Autore jautā – tā kā mums šķiet ikdienišķi, ka mūsu asinis ziedo nepazīstamiem cilvēkiem, vai nākotnē mēs ziedosim arī citus orgānus, nedomājot, kam šis ziedojums ir domāts?
*Altruisms (Oxfordas vārdnīca) – Pašaizliedzīga gādība par citiem, gatavība uzupurēties citu labā; pašaizliedzība, nesavtība.
Dens Pallotta (Dan Pallotta) – “Mēs visu laiku esam nepareizi domājuši par to, kas ir labdarība”
Labdarības nevalstiskās organizācijas ir mīlestības tirgus – palīdzība visiem tiem cilvēkiem, kuriem nav neviens cits, kurš spētu vai gribētu palīdzēt.
Stāstījuma galvenais vēstījums – šobrīd pasaule tiek vadīta pēc savāda, bet patiesa principa – tie, kuri palīdz citiem, nevar pelnīt ar to, ka palīdz citiem. Tajā pašā laikā mums nav pretenziju tam, ka cilvēki pelna naudu nepalīdzot citiem.
Mēs apsveicam jaunos uzņēmējdarbības veicējus, kuri nopelna miljonus radot video spēli,kura agresīvi ietekmē bērnus, bet mums liekas nepieņemami, ka organizācija, kura palīdz sievietēm cīņā ar krūts vēzi, no palīdzības veikšanas nopelna pusi miljonu.